Vai veģetārs uzturs ir pilnvērtīgs un veselīgs?

Veģetārisms kļūst arvien populārāks un arvien vairāk cilvēku atsakās no gaļas vai pat jebkādiem dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem savā uzturā. Parasti tas tiek darītas ar domu, cīnīties pret gaļas industriju un dzīvnieku izmatošanu pārtikā. Ideoloģija veģetāriskam nav slikta, tomēr pastāv uzskats, ka cenšoties palīdzēt dzīvniekiem un dabai, veģetārieši nodara pāri paši sev, jo veģetārs uzturs nevar būt sabalansēts, pilnvērtīgs un veselīgs. Kā tad īsti ir, vai veģetārs uzturs ir uzskatāms par nepietiekamu, vai tomēr arī veģetārieši var apgādāt savu organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām bez gaļas?

Sākotnēji tika uzskatīts, ka veģetārs un jo īpaši vegānisks, uzturs pavisam noteikti nav veselīgs un pilnvērtīgs. Gaļā un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos ir cilvēka organismam tik ļoti nepieciešamās olbaltumvielas, taukskābes, proteīni un minerālvielas, kas nevienā augu valsts izcelsmes produktā tik lielā koncentrācijā nav atrodamas. Veģetārieši, kas neēd vien gaļu, bet ēd vismaz piena produktus, šīs vielas var uzņemt, taču vegāniem, īpaši nepiedomājot pie sava uztura, tās tiešām var pietrūkt. Tas gan nenozīmē, ka vegānisks uzturs ir neveselīgs un nepilnvērtīgs. Arī vegāni var sabalansēt savu uzturu, tikai tad, viņiem īpaši jāpiedomā pie savas ēdiena izvēles.

Vairāk lasiet – ihned247
Tādas uzturvielas kā vienkāršos ogļhidrātus un dažādus vitamīnus vegāni un veģetārieši uzņem pārpārēm, tāpēc par šīm produktu grupām nav jāsatraucas. Jādomā, galvenokārt par saliktiem ogļhidrātiem un piesātinātajām taukskābēm. Tās var uzņemt, piemēram, ar graudiem, pākšaugiem un īpaši riekstiem un sēklām. Arī izvēloties augļus un dārzeņus, ir jāievēro pēc iespējas lielāka dažādība. Katram augam ir citādākas sastāvs, tāpēc jāpiedomā līdzi pie tā, kas organismam ir vajadzīgs un jāmeklē šīs vielas konkrētos augos. Piemēram, tik ļoti nepieciešamā dzelzs ir atrodama bietēs, spinātos, dīgstos utt. Cinku var atrast sojā, pākšaugos un riekstos. Jods lielā daudzumā ir aļģēs, jūras sālī un krustziežu dzimtas augos (kāpostos, brokoļos, rāceņos, kāļos, redīsos utt.). Tātad, visu nepieciešamo varam atrast arī augos, tikai ir sevi jāizglīto un tas viss jāņem vērā.

Ja runājam par veģetāra un vegāniska uztura veselīgumu, tad ir pierādīts, ka veģetārieši daudz retāks slimo ar dažādām izplatītām, nopietnām slimībām. Vegānisks uzturs principā neļauj iegūt lieko svaru, jo tauki un olbaltumvielas netiek uzņemti īpaši lielos daudzumos. Tas arī ir pamats veģetāriešu veselības pārākumam. Viņiem never būt paaugstināts asinsspiediens, līdz ar to, samazinās sirds un asinsvadu slimību risks. Tāpat arī tas neļauj saslimt ar diabētu. Ir pierādīts arī, ka veģetārieši retāk slimo ar vēzi, jo viņi neuzņem gaļā esošās kancerogēnās vielas, taču tajā pašā laikā uzņem augļus un dārzeņus, kuros ir vitamīni un mikroelementi, kas kavē vēža rašanos un attīstību.

Kopumā veģetārs un vegānisks uzturs pavisam noteikti nav neveselīgs, tieši pretēji – veģetārieši kopumā var dzīvot daudz veselīgāk. Tomēr, lai tas būtu iespējams, ir ļoti cītīgi jāpiedomā pie savas diētas. Kaut gan teorētiski veģetārs uzturs ir veselīgāks, tas tāds būs arī praksē tikai tad, ja pratīsiet ar veģetāro uzturu uzņemt visas organismam vajadzīgās vielas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *